- Šķirojot atkritumus, var samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
- Atkritumu šķirošana tiek veikta, lai samazinātu to atkritumu daudzumu, kas tiek apglabāti atkritumu poligonā.
- Atdalot iepakojumu no pārējiem atkritumiem, mēs samazinām iepakojuma daudzumu. Iepakojuma pārstrāde taupa enerģiju un citus dabas resursus.
- Šķirotie atkritumi kļūst par otrreizējām izejvielām, no kurām var atkārtoti saražot jaunas – tādas pašas vai citas preces.
Piemēram:
- Otrreiz pārstrādājot stiklu, to var atkārtoti izmantot kā pārtikas un dzērienu iepakojumu. Stikls nekad nenolietojas, to var pārstrādāt bezgalīgi. Izmetot stiklu šķiroto atkritumu konteinerā, tas nonāk rūpnīcā, kur tas tiek mazgāts, sasmalcināts un izkausēts, lai iegūtu otro dzīvi. Pārstrādājot stiklu mēs ietaupām smiltis un nepiegružojam apkārtējo vidi.
- Kopējā atkritumu plūsmā papīrs un kartons ieņem vienu no galvenajām vietām – apmēram 27%. Papīra izejmateriāls ir celuloze, ko iegūst no koksnes. Lai saražotu vienu tonnu celulozes masas, nepieciešams apmēram 3,5 tonnas koksnes vai 12 – 14 koki. No tiem izgatavo apmēram vienu tonnu biroja papīra. Vienu tonnu biroja papīra iespējams iegūt arī tad, ja pārstrādā apmēram 1,3 tonnas makulatūras. No pārstrādātā papīra top arī papīrs zīmēšanai, ietinamais papīrs, olu kastītes, siltumizolācijas materiāls un citas sadzīvē noderīgas lietas.
- Metāls ir visvairāk izmantojamais materiāls uz mūsu planētas. Cilvēki to izmanto ļoti daudzām vajadzībām. Metālus pārkausējot tie iegūst otro dzīvi un var kalpot mums atkal un atkal. Piemēram, alumīniju iespējams atkārtoti izkausēt un no jauna izmantot kā metāla iepakojumu. 1000 tukšas 0.33 l alumīnija skārda bundžas sver 44 kg. Savukārt ar 1 kg alumīnija pietiek 70 dzēriena bundžām vai 100 m folija papīram. Alumīnijs ir ļoti izturīgs pret rūsēšanu. To var pārstrādāt daudzas jo daudzas reizes, un mēs ietaupām dabas bagātības – rūdas.
- Plastmasu iegūst no naftas, tā ir šķidra, tumši brūnā krāsā un tā veidojas jūras dibenā no augu un dzīvnieku atliekām. Izmetot plastmasas pudeles šķiroto atkritumu konteineros, tālāk tās nonāk pārstrādes rūpnīcā. Tās sasmalcina un iegūst plastmasas pārslas. Pārstrādājot plastmasas un PET atkritumus, tiek ražoti plaukti, plēves, logu rāmji, paklāji, drenāžas caurules, puķu podi, apģērbs, segas, bruģakmens un daudzas citas mums noderīgas lietas. (pārstrādājot 5 plastmasas pudeles, var saražot pietiekami daudz šķiedras vienam XXL T-kreklam). Plastmasu nedrīkst dedzināt, jo, to dedzinot, izdalās bīstamas ķīmiskas vielas, kas saindē augus, ūdeni un zemi.
- Sadzīves bīstamie atkritumi – nolietojušās elektriskās un elektroniskās iekārtas, (ledusskapji, gludekļi, televizori, datori u.c.), baterijas, akumulatori, lampas, termometri, mazgāšanas līdzekļi, zāles u.c. nonākot ūdenī vai uz zemes, no tām izdalās bīstamas ķīmiskas vielas, kas saindē ūdeni, zemi, augus un dzīvniekus. Tie ir jāsavāc atsevišķi un tos nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem, jo saskarē ar citiem atkritumiem var rasties kaitējums videi un cilvēku veselībai. Baterijas pēc izlietošanas var nodot ikvienā veikalā, kas tiek vāktas īpašos konteineros. Baterijas tālāk tiek nogādātas pārstrādes rūpnīcā, kur no tām tiek atdalītas bīstamās ķīmiskās vielas.. Pārējie bīstamie atkritumi, kurus nav iespējams pārstrādāt, tiek apglabāti īpaši sagatavotos bīstamo atkritumu poligonos. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanu
- Organiskie atkritumi – ir atkritumi, kas rodas dārzā un virtuvē. Tie ir dārzeņu un augļu atkritumi, veci augi un puķes, nopļauta zāle, nezāles, koku lapas, sīki zari, olu čaumalas, tējas biezumi u.c. Vēlāk siltuma, mitruma un gaisa ietekmē šie atkritumi pārveidojas par trūdzemi, ko var izmantot kā mēslojumu puķu dobēm. Individuālo māju īpašniekiem šos atkritumus ir ieteicams šķirot un pašiem veidot kompostu, taču, ja nav vēlmes veidot kompostu sava īpašuma teritorijā, tad to var nodot atkritumu apsaimniekotājam vai nogādāt uz dalīto atkritumu vākšanas punktiem Jelgavā, Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 vai Ganību ielā 84.